Jau labu laiku domāju par "rokas iemēģināšanu" kastīšu izgatavošanā, jo tas tomēr ir viens no vienkāršakajiem un glītākajiem dāvanu iesaiņošanas veidiem. Klīstot interneta plašumos aplūkoju gan origami jeb locītā papīra katītes, gan dažādas grieztā papīra kastītes, gan ar audumu apvilktās. Pirmās mani neuzrunāja, tāpēc sāku ar vienkāršu divdaļīgu kastīti, kuras izgatavošanai izmantoju puskartonu. Kā man sanāca, skatīt šeit Pašdarināta kastīte.
Lai gan Ziemassvētku laiks vēl aiz kalniem, ticu, ka rokdarbnieki jau sākuši tam gatavoties, jo katras dāvanas izgatavošanai nepieciešams nevien laiks, bet arī ideja un iedvesma. Šogad arī es jau pavisam laikus esmu sākusi meklēt šīs sezonas pašgatavoto Ziemassvētku kartiņu "koncepciju" - šoreiz tās ir egles un, protams, Ziemassvētku laikam tik tipiskie spīguļi.
Tieši pirms gada izveidoju pirmo ierakstu kāzu tematikā - veidoju rotājumus un kartiņas, lai dotos ciemos uz vairākām kāzām. Nu jau paskrējis gads, un atkal bija tas gods doties uz kāda pāra īpašajiem svētkiem, bet šajā pašā sakarā saņēmu arī pirmo pasūtījumu kartiņas izgatavošanai! Liels bija mans pārsteigums un prieks par pasūtījumu, bet vēl lielāka atbildība, jo vienmēr jau gribas izdarīt kā labāk :) Novērtēt manu veikumu iespējams galerijā Kāzu kartiņas.
Jau labi brīdi manā blogā valda kapa klusums. Patiesībā biju jau sagatavojusi nelielu ierakstu jau pirms mēneša, izlaidumu laikā, kad ar prieku devos sveikt pārīti absolventu, bet kaut kā nesanāca to publicēt. Tagad tas vairs nešķita aktuāls, tāpēc vienkārši izdzēsu tās pāris uzrakstītās rindiņas, bet, lai bildes neietu zudumā, apkopoju tās visas vienā nelielā vasaras galerijā ar nosaukumu "Iesaiņojam dāvanas", jo ar to arī pamatā esmu nodarbojusies - lielākiem darbiņiem vasarā bija slinkums pievērsties.
Kamēr ziema un pavasaris nevar sadalīt, kuram tad šobrīd būtu tā teikšana, un gadalaiki mijas pat trīs reizes dienā spožai saulei mijoties ar sniegputeņiem, kalendārs rit savu gaitu un jau pēc nedēļas svinēsim Lieldienas. Lieldienās apsveikumu kartiņu sūtīšana nav ļoti populāra, vismaz man nav nācies nevienu saņemt, bet vienmēr jau var šādu tradīciju uzsākt, tāpēc galerijā "Lieldienu cālīši" neliels sveiciens Lieldienās kādai piecgadadīgai dāmai. :)
Ikvienā gadalaikā ir dienas, kad paskatoties pa logu viss, pilnīgi viss šķiet pelēks: pelēkas debesis, pelēki koku zari, pat pelēka dūmaka klāj zemi. Tādās dienās nereti prātā iezogas arī pelēkas domas, kas kā drūms mākonis aizēno visas priekpilnās domas. Šodien pelēkais dabā gāja savu uzvaras gājienu ietinot visu vieglā miglas mākonī, bet man negribējās tam pakļauties, tāpēc galerijā "Pelēkais pavasaris" izveidoju kartiņu ar nelielu noslieci uz spožo Ziemassvētku laiku.
Gaidām sauli!
Pēc ilgāka pārtraukuma atkal pievēršos blogam un papīram. Šī bija pirmā nedēļas nogale, kas liecināja, ka pavasaris tiešām tuvojas. Jau izsenis tieši pavasaris ir bijis mans mīļākais gadalaiks, ne vasara, ne rudens un pavisam noteikti ne ziema, nespēj tā iedvesmot kā pirmie pavasara saules stari. Šķiet šogad pēc ilga laika varēšu to izbaudīt no visas sirds, jo parasti tieši pavasarī iekrita visvairāk dažādu skolas mājas darbu, bet, pateicoties zaļajiem vāciņiem skapī, šopavasar varu baudīt sauli.
Kā jau solīju iepriekšējā ierakstā, šajā gadā taps vēl viens ieraksts blogā - noslēdzošais stāsts Ziemassvētku tematikā. Ziemassvētku kartiņas ir saražotas un nodotas vērtējumam galerijā "Ziemassvētku kartiņas - kopsavilkums" un drīz dosies pie to saņēmējiem. Ceru ka tās tos priecēs un pat ja ikdienā ne ar visiem sazinos (iespējams, ka vismaz daļa to nemaz nevēlas), tad noteikti domāju par jums labas domas un cenšos savu vainu izpirkt, atceroties svētkos.
Šoreiz nav nekā ar ko palepoties, bloga ieraksts vairāk tapis tikai kā atskaite, ka neesmu atstājusi Ziemassvētkus un arī savu blogu novārtā. Jau pienākusi otrā Advente, bet man mājās nebija vēl pat Adventes vainaga, tāpēc vakar nakts melnumā (un šoreiz domājot to pavisam burtiski) no nekā kaut kas tika uztapināts. Tā teikt, ja Jums mājās nekā nav, paņemiet .... Šoreiz paņēmu sen atpakaļ rudenī salasītos dažus kastaņus un un... neko jau vairāk, pārējais no veikala - māklīgais sniedziņš, svecītes un pat vainaga pamatne, kuru laika ekonomijas nolūkos nācās pirkt jau gatavu.
Lai arī blogā kādu brīdi bija iestājies neliels klusums, tāds nebūt tas nebija uz mana darba galda. Itin bieži vakari un brīvdienas tika pavadītas gatavojoties maniem gada gaidītākajiem svētkiem - Ziemassvētkiem. Šajos brīžos no krājumiem tika vilktas laukā spožas un netik spožas papīra loksnes, lentas, bantes un spīguļi, lai sagatavotos svecienu sūtīšanai draugiem, radiem un mīļajiem, bet pirms dodos uz pastu, sniedzu iespēju ikvienam aplūkot jaunāko galeriju ar to, kas tad šajā klusajā periodā ir tapis.