Šajā vasarā pēc ilgāka laika izdevās piedalīties Wunder Summer days pasākumā, kurā paralēli daudzām citām lietām, bija iespējams arī padarboties radoši, izgatavojot savu sapņu ķērāju. Galvenā atziņa šī procesa laikā bija, ka tas nebūt nav vienkārši un noteikti ne ātri - redzamā sapņu ķērāja izgatavošana aizņēma vairāk nekā 2 stundas.
Ja izdosies šo atkārtot arī individuāli, noteikti saglabāšu piezīmes arī blogā, bet pagaidām kā atgādinājums tam, lai kalpo foto galerija.
Adventes vainags mājās uz galda šķiet ir obligāts teju katrā ģimenē, bet man vienmēr ir patikuši arī pie ārdurvīm piestiprinātie vainadziņi. Šos no vecām avīzēm izgatavotos, kā jau tas mēdz gadīties, pamanīju tīmeklī. Draudzīgi kopā ar kolēģi vairākus tādus izgatavojām iekštelpu dekorēšanai Ziemassvētku ballei, bet, manuprāt, tie nemazāk piemīlīgi izskatītos arī pie zaļi domājošas ģimenes dzīvokļa ārdurvīm.
Lai arī pašdarinātās gaismas virtenes savu uzvaras gājienu mūsu mājokļos sākušas jau pāris gadus atpakaļ, aizvien atrodas kāds kas par to izgatavošanas tehniku neko nav dzirdējis, tāpēc nolēmu izveidot īsu kopsavilkuma aprakstu kā to izdarīt, sniedzot pāris ieteikumus no personīgās pieredzes.
Kad Ziemassvētki jau pagājuši, beidzot var arī publiski parādīt gaidīšanas laika izklaides, viena no tā - pūkainu dzijas bumbuļu izgatavošana. Reiz tīmeklī pamanīju interesantu dāvanu iesaiņošanas risinājumu - pušķa vietā bija izmantoti dzijas bumbulīši. Šī ideja vispiemērotākā man šķita Ziemassvētkiem, vabūt tāpēc, ka Ome šajos svētkos vienmēr dāvina pāri jaunu vilnas zeķu.
Pēdējais un noslēdzošais ieraksts kāzu tematikā šogad būs par svētku norises vietas dekorācijām. Teju katrās kāzās, lielākā vai mazākā mērā, tiek domāts arī par norises vietas telpu un galda dekorēšanu - sākot ar tradicionālajām bērzu meijām līdz aizvien lielāku popularitāti gūstošajām tematiskajām dekorācijām. Šajā ziņā mans mīļākais ir lauku jeb country stils ar mežģīnēm, lukturīšiem, krīta tafelēm un deju placi siena šķūnī.
Nebeidzamajā kāzu atribūtikas sarakstā savu nišu nereti ieņem arī galda kartes, kas lieti noder ikvienos svētkos, kur maltīti paredzēts ieturēt sēžot pie galda. Galda karšu variācijas kā allaž ir nebeidzamas, bet visbiežāk tās tiek pieskaņotas svētku tematikai un formātam - formālām vakariņam bieži vien nederēs galda kartes, kas veidotas no jūrmalā izskalotiem akmentiņiem.
Kāzās zināma jautrība vienmēr tiek saistīta ar amatu dalīšanu un to pienākumu veikšanu vakara gaitā. Nereti tam tiek izmantotas īpašas atpazīšanas zīmes un atribūtika, kas vienlaikus ir arī jauka piemiņas zīme no pašām kāzām. Tā kā manās kāzās kā galvenais motīvs bija izvēlēts dabiskais kopā ar grezniem akcentiem, tad amatu zīmes pildīja greznā akcentu lomu - satīna lenšu rozetes kāzu krāsā ne vien informēja par amata pienākumiem, bet arī bija izteiksmīgs un vienojošs akcents viesu tērpiem.
Izmantotie materiāli - satīna lenta, filca pamatne un saspraudes veida aizdare.
Gatavojoties kāzām, nereti (protams, atkarīgs no plānoto kāzu koncepta) nepieciešams milzum daudz dažādu sīkumu un atribūtikas. Atkarībā no pāra interesēm, vēlmēm, budžeta un citiem, katram pašam vien zināmiem parametriem, tos iespējams gan iegādāties, gan veidot pašiem. Mēs nolēmām padarīt šo pasākumu interesantāku (varbūt arī sarežģītāku), tāpēc darinājām gan paši, gan iesaistījām komandu - vedējus, radus un draugus (šis gan, protams, iespējams vien tad, ja līdzcilvēki vēlas šādās aktivitātēs iesaistīties un tas viņiem rada vairāk prieka nekā apgrūtinājumu).
Jau labu laiku domāju par "rokas iemēģināšanu" kastīšu izgatavošanā, jo tas tomēr ir viens no vienkāršakajiem un glītākajiem dāvanu iesaiņošanas veidiem. Klīstot interneta plašumos aplūkoju gan origami jeb locītā papīra katītes, gan dažādas grieztā papīra kastītes, gan ar audumu apvilktās. Pirmās mani neuzrunāja, tāpēc sāku ar vienkāršu divdaļīgu kastīti, kuras izgatavošanai izmantoju puskartonu. Kā man sanāca, skatīt šeit Pašdarināta kastīte.